Dievu krēsla ir 1950. gada vācu filma, kuras režisors ir vācu režisors FW Murnau. Tās pamatā ir Tomasa Manna sarakstītais homonīms romāns, un tā ir psiholoģiska drāma, kas pēta iekšējos konfliktus starp cilvēka vēlmēm un sabiedrībā pieņemto morāli. Filma seko Hansam (Matiass Vīmans), jaunam aristokrātam, kurš iemīlas kabarē dejotājā Lolā (Liliana Hārvija) un cīnās pret viņas ģimeni, lai viņu apprecētu. Stāsta gaitā mēs redzam, kā galvenie varoņi cīnās ar saviem iekšējiem dēmoniem, cenšoties atrast ceļu mūsdienu pasaulē. Dievu krēsla tiek uzskatīta par vācu kino klasiku un 1951. gadā tika nominēta Oskaram par labāko adaptēto scenāriju. Filma ir pilna ar dziļu simboliku un skaistiem kinematogrāfiskiem attēliem, kas atspoguļo galvenās tēmas sarežģītību: konfliktu starp cilvēku un dievišķs.
Kopsavilkums
Dievu krēsla ir viens no slavenākajiem stāstiem skandināvu mitoloģijā. Šis stāsts stāsta par pasaules galu, kā to zina dievi un varoņi, un to, kā viņi visi gatavojas neizbēgamajam liktenim, kas viņus sagaida.
Stāsts sākas ar pareģojumu par gaišreģi, vārdā Vēluspa, kurš paredz, ka Ragnaroks jeb Pasaules gals ir tuvu. Šis pareģojums piepildās, kad dievi saņem ziņu, ka viņu visbaidītākais ienaidnieks milzis Loki ir izbēdzis no sava cietuma. Loki atved sev līdzi savus briesmīgos dēlus: milzu vilku Fenriru un jūras pūķi Jermungandru. Šīs radības draud iznīcināt visu pasauli, ja tās netiks apturētas laikā.
Pēc tam dievi nolemj satikties Asgardā, lai apspriestu, kā apturēt Loki un viņa briesmīgos bērnus, pirms nav par vēlu. Kamēr viņi apspriež stratēģijas, kā uzvarēt savus ienaidniekus, Tors dodas meklēt āmuru Mjolniru, lai palīdzētu viņiem cīņā pret ļaunajiem spēkiem. Diemžēl Tors nevar viņu laicīgi atrast un dievi ir spiesti stāties pretī ļaunajai armijai bez viņa. Beidzot pēc ilgas episkās cīņas starp dieviem un ļaunajiem spēkiem; Odins (visu dievu tēvs) upurē savu dzīvību, lai glābtu pasauli no Ragnaroka un tādējādi saglabātu pašu Ziemeļvalstu kosmosa eksistenci.
Lai gan šis stāsts ir par apokaliptisku notikumu, kas izbeidz pasauli, kā to zina skandināvu dievi; no tā varam gūt daudz pozitīvu mācību: drosme briesmu priekšā; Upuris par tiem, kurus mīlēja; Cik svarīgi ir nelokāmi pastāvēt, saskaroties ar grūtībām; Un obligāta vajadzība pieņemt mūsu likteni neatkarīgi no tā, cik grūti ir tam stāties pretī.
Galvenie varoņi
Dievu krēsla ir viena no galvenajām norvēģu mitoloģijas leģendām. Šis stāsts stāsta par dievu valstības krišanu un zināmās pasaules beigām. Sižets izvēršas trīs daļās: sākums, vidus un beigas.
Pirmajā daļā tiek stāstīts, kā dievi nolemj radīt pasauli, kurā dzīvot. Dievi par savu pirmo iemītnieku izvēlas Imiru, kurš ir pašu radīts milzis no ledus un sniega. Viņu radīto pasauli veido Niflheima, ēnu valstība; Muspelheima, uguns valstība; Midgarda, cilvēku valstība; Asgarda, dievu mājvieta; un Jotunheima, milžu mājvieta.
Otrajā daļā ir aprakstīts, kā Odins liek saviem brāļiem Vili un Ve sakaut milzi Ymir un tādējādi iegūt pietiekami daudz izejvielu, lai izveidotu Midgardu. Kad viņi ir pabeiguši savu uzdevumu, Odins uzceļ lielu zāli ar nosaukumu Valhalla, kur viņi uzņem karotājus, kuri mirst kaujā ar godu. Viņš arī būvē Asgardu kā dzīvesvietu sev un saviem brāļiem un māsām, kā arī citiem svarīgiem dieviem, piemēram, Toram vai Freijai.
Trešajā daļā ir aprakstīts, kā Loki sazvērējas pret citiem dieviem, tādējādi izraisot viņa pakāpenisku krišanu, līdz sasniedz Ragnarök (Dievu krēslu). Šī notikuma laikā visas karaļvalstis iznīcina ugunsgrēks, kamēr daudzas svarīgas figūras iet bojā kaujā, tostarp pats Odins, kuru aprij Fenrirs (milzu vilks). Galu galā ir palikuši tikai divi izdzīvojušie: Baldurs (Odina mīļākais dēls) un Hoenirs (vecais pavadonis). Viņi abi dodas ceļojumā, lai atjaunotu visu, kas tika iznīcināts Ragnarök laikā, tādējādi uzsākot jaunu pasauli.
dievi, kas iejaucas
Dievu krēsla ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām tēmām skandināvu mitoloģijā. Šis stāstījums apraksta dieviem un cilvēkiem zināmo pasaules galu, kā arī kosmiskās kārtības iznīcināšanu.
Stāsts sākas ar dievu Odinu, visu skandināvu dievu tēvu, kurš nolemj upurēt savu aci, lai iegūtu gudrību. Pēc tam viņš un viņa brāļi Vili un Ve rada pasauli no Ymir, pirmatnējā milža, ķermeņa. Šajā radīšanā ietilpst Midgard (cilvēku pasaule), Asgard (dievu mājvieta) un Jotunheim (milžu mājvieta).
Dievi dzīvo mierā daudzas paaudzes, līdz ierodas Ragnaroks, pareģojums, kas paredz pasaules iznīcināšanu. Tas sākas ar Fimbulwinter, ārkārtīgi aukstu un intensīvu ziemu, kas ilgst trīs gadus bez apstāšanās. Šajā laikā izceļas kari starp dažādām cilvēku ciltīm un savā starpā; notiek arī cīņas starp dieviem un viņu ienaidniekiem: Jotunheimas milži. Beidzot pienāk liktenīgais brīdis, kad visi pulcējas kaujas laukā, ko sauc par Vigridu, lai vēl pēdējo reizi cīnītos.
Šīs pēdējās cīņas laikā iet bojā daudzi svarīgi varoņi: Odinu aprij Fenrirs; Toru nogalina Jormungandas trieciens; Freirs iekrīt Sērtā; Heimdalu nogalina Loki; Hela mirst no Odina rokām; Surts sadedzina Asgardu pelnos; Un Fenrirs norij sauli kopā ar mēnesi, izraisot pilnīgu aptumsumu virs Midgardas.
Pēc cīņas palikuši tikai divi izdzīvojušie: Baldrs (Odina mīļākais dēls) un Hodrs (pabrālis). Viņi pārbūvē Asgardu kopā ar citiem izdzīvojušajiem, tādējādi izveidojot jaunu kosmisko kārtību ar nosaukumu "Alfheim". Dievu krēsla simbolizē ne tikai senās pasaules galu, bet arī pastāvīgu atjaunošanos, kas nepieciešama, lai paliktu dzīvs šajā varenajā upē, ko sauc par dzīvību.
Galvenās aplūkotās tēmas
Dievu krēsla ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām tēmām skandināvu mitoloģijā. Tā ir dziļa traģēdija, kas apraksta pasaules galu un dievu galīgo likteni, kā arī jaunas pasaules radīšanu. Šis stāsts ir atrodams Poētiskajā Edā, senā Snorri Sturlusona rokrakstā, kurā ir daudz skandināvu mitoloģijas stāstu.
Šajā stāstā dievi gatavojas savai pēdējai cīņai pret haosa milžiem. Šī cīņa ir pazīstama kā Ragnarök vai "likteņa beigas". Šīs kaujas laikā visi dievi mirs un pasauli iznīcinās uguns un ūdens. Pēc šīs katastrofas pasaule tiks pārbūvēta no pelniem un radīsies jauna kārtība, kurā dzīvos divi izdzīvojuši cilvēki: Lifs (dzīve) un Lifthrasir (mīlestība).
Šis stāsts ir ļoti nozīmīgs Ziemeļvalstu kultūrai, jo tas simbolizē ideju par mūžīgiem cikliem: gan labajām, gan sliktajām lietām ir savs dabiskais cikls dievišķajā kārtībā. Dievu krēsla ir ne tikai senās pasaules beigas, bet arī kaut kā labāka sākums; nedaudz uzlabojusies visa pieredze, kas piedzīvota šajā nemierīgajā periodā. Šī ideja ir iedvesmojusi daudzus māksliniekus visā vēsturē ar saviem literārajiem, mākslinieciskajiem un pat muzikālajiem darbiem.
